Sentendres pilsēta [Szentendre] ir radusies romiešu laikos, taču tās mūsdienu veidolu, sākot ar XVII gs. beigām, galvenokārt ietekmējuši bēgļi no Serbijas. Pilsētas veidolu ir ietekmējuši pārrobežu politiskie un kultūras sakari. Pilsētas attīstības vadošais spēks ir bijusi kultūra — kultūras mantojumam bija liela nozīme, tas šo pilsētu padarīja par tiltu starp dažādām Eiropas kultūras telpām Austrumos un Rietumos, Balkānu un Karpatu baseinā un starp katoļiem un pareizticīgajiem. Pilsētas tuvums Budapeštai tai ir pastāvīgi sagādājis grūtības.

Tās atrašanās vietas dēļ Sentendri ietekmējuši pārrobežu sakari, kā rezultātā tajā jau kopš XVII gs. beigām valda iecietība pret dažādām tautībām un reliģijām, pilsētnoturība un radošums. Sakari pa Donavas upi un pilsētā mītošo ungāru un serbu auglīgā līdzāspastāvēšana ar citām kultūrām šo pilsētu ir izveidojusi par vietu, kam raksturīga mierīga sadzīvošana, integrācija un produktīvi sakari, kā arī unikāla arhitektūra. Pilsētā valdošo gaisotni ir radījušas Austrumu un Rietumu kultūras, kas totalitāro režīmu laikā savijušās simboliskā mākslinieciskās brīvības telpā, un šo dzīvo mantojumu var iepazīt vēl arī mūsdienās.